Forši, ka pievienojies. Forši, ka atļāv.

>> Es ceru, ka puiši visu atkal nesabojās.

Es neatradu kārtis, bet man ir tik daudz

saldumi. Es

>> pazaudēju kurpes.

>> Ai, cik aizraujoši. Vai nav aizraujoši?

>> Stresainākā diena visā gadā.

>> Labiņi visiem sadalāmies pārīšos un

atceramies drošības noteikumiņus.

Man besīja, ka viņas runā, it kā mēs

būtu [mūzika] zīdaiņi. Reāli es jau

gandrīz pieauguši.

>> Un tagad mierīgi rindiņā.

>> Jums saka vienu, un jūs dariet pretējo.

Kas jums par cisām galvās? Es gribu

sēdēt beigās.

>> Jā, ejam.

>> Šīs vietas rezervētas kungiem.

Kungi,

[mūzika]

jūs droši sēžat priekšā pie vēmējiem.

Tas nav godīgi. Jūs katrā ekskursijā

sēžat pēdējā rindā. Ah,

[smiekli]

>> eu,

autobusa mieru.

Autobusa mieru.

Hm. Laikam atlikušais ceļš būs jāiet

kājiņām.

>> Jūsu vaina. Nē, jūs

>> nē jūs vaina.

>> Nē, jūsu.

>> Jūsu,

>> bērni, skatieties. Pirmais ekskursijas

objekts. Laukakmens.

Viens no lielākajiem Latvijā.

Kāpēc šī ekskursija ir tik garlaicīga?

>> Tāpēc, kad klasē prasīja idejas

ekskursijai, tu vienkārši uz lapiņas

uzrakstīji kaut ko foršu, un skolotāji

nezināja, ko tas nozīmē.

>> Un kādu ideju tu vispār iesniedzi?

>> Ā, man nebija ideju.

>> Eu, paskati, es uzrāpos.

>> Eu, Didzi, lūdzu, kāp nost. Es gribu

selfij ar akmeni.

>> Es nekāpšu lejā. Kāda jēga selfijam ar

akmeni?

>> Tas ir liels akmens. Es taču tikko

teica,

>> viņa pagrūdās. Jūs redzējāt viņa

pagrūdā. Es g es gandrīz nokritu. Es

tikai uzkāpos. Es neko nedarīju. Viņi

nogalināja laukā

nokritu.

>> Un šis bērni saucās ļaunais ezers.

Leģenda vēsta, ka tas ieguva šo

nosaukumu, jo

>> tajā nedrīkst peldēt, tikai pikniks.

>> Kāpēc tajā nedrīkst peldēt?

>> Varbūt tikai tie, kas neprot peldēt.

>> Kurš pirmais?

>> Boriss slīkst. Es viņu izglābšu.

Palīgā. Es slīkstu.

Svaniet 112.

Vili, tu izglāb mūsu dzīvības.

>> Nav par ko?

>> Es nemaz neslīku.

>> Tad kāpēc tu kliedzi?

>> Tur bija gļumas ūdenszāles. Fui!

>> Jūs ar savu slīkšanu izjaucāt visu

grafiku. Mums tagad nav laika apskatīt

suvenīr veikalu. Jāiet tik pa taisno uz

dubļu muzeju. Nē, es apsolīju atvest

suvenīru. Skrienam pa priekšu. Ja būsim

gana ātrs, tad paspēsim.

>> Es jau nemaz neslīgu.

>> Jā, viņa tevi sāka slīcināt.

>> Jā, reāli.

>> Tā ir viņas vaina.

>> Es gribu palikt ilgāk.

>> Tā. Vai tu kādu redzi? O, es redzu

puišus.

Kur ir pārējie?

>> Ā, nav ne jausmas. Ko

>> viņi aiznesās pa priekšu?

>> Mēs pazaudējām grupu.

>> Nu, mēs būtu pievesti pie dubļu muzeja,

bet kāds iesvieda šoferim ar arbūzu.

>> Nu, nesāc, tā bija tava mājā. Jūs

vienmēr sabojājat visas ekskursijas.

Man liekas, šī ir sliktākā ekskursija,

kas jebkad bijusi.

>> Man liekas, man būs iesnas pēc šīs

ekskursijas.

>> Ko jūs vispār tik ilgi pirkāt tajā

veikalā?

>> Vairākus sīkumus. Es gribēju Dadzei

iemācīt spēlēt durakus. Jūs protat?

>> Jā, protams.

>> Oi, neatceros. Eu, dod, es parādīšu.

>> Vai jums žēl, ka netikām uz dubļu

muzeju?

>> Mazliet. Es gribēju pie katras dubļa

bildes prasīt Kaigurķei, vai tie tiešām

ir dubļi?

>> Jā, tu kaut ko līdzīgu darīji

zoolodārzā. Tas bija smieklīgi.

>> Eu, nākamajā ekskursijai vajadzētu pa

nakti mežā palikt ar teltīm. Es tikai

nezinu, kur. Es zinu vienu labu kempinga

vietu Kurzemē.

>> Ja mēs braucam uz Kurzemi, tad es zinu

tur vienu atrakciju parku, kuru apskatīt

pa ceļam.

>> Es tur zinu vienu kafejnīcu, kur ir

visgaršīgākie sīpolu gredzeni.

Sīpolu gredzeni.

>> Saliksim kopā šīs idejas. Mēs izdomāsim

vislabāko ekskursiju.

>> Jā, jā,

>> noteikti. Bet, ja atrod pa ceļam viens

laukakmens, citādi skolotāji

nepiekritīs.

>> Lai kaut ko pamācošu iekļaut.

>> Un nevar būt par dārgu. Tas ar, tas ar,

>> nevar par dārgu.

>> Nu, mēs tiešām runājam kā pieaugušie.

>> Paga, kurš?

>> Paskat, viņi salaboja autobusu.

>> Ir daudz mierīgāk bez tiem pieciem.

Nu, ja mēs iesim pa šo ceļu, tad man

liekas, mēs tiksim līdz veikaliņam, bet

tālāk gan nezinu. Eu, es atceros, kā no

veikaliņa tikt uz to ezeru, un es

atceros ceļu no ezera uz akmeni.

>> Tad jau kaut kā kopā tiksim līdz mājām.